rpints

19.gadsimta beigās par labu gaumi, turību un izsmalcinātību liecināja maigas, liegas pasteļkrāsas. Taču tieksmei pēc neuzkrītošiem toņiem un modeļiem nebija lemts turpināties.

Kad 20.gadsimts pamazām uzņēma apgriezienus, no sievietēm vairs negaidīja klusinātu kautrību, un viņas pašizaugsmei sāka izmantot spilgtas krāsas un uzkrītošus rakstus. Pols Puarē ieviesa modē košas austrumnieciskas krāsas, izteiktus ornamentus un apdrukas, ko bija iespaidojusi Krievu baleta uzstāšanās Parīzē 1909.gadā. Sievietes vēlējās ļauties šai jaunatklātajai pārpilnībai un jauneklīgajai līksmībai.

1illustrations

Revolūciju tekstilrūpniecībā radīja sietspiedes tehnika. Lai arī modernos, sietspiedē apdrukātos audumus sāka nēsāt Otrā pasaules kara laikā, košās, jautrās un optimistiskās apdrukas kļuva īpaši iecienītas 50.gados, kad kuplos svārkus un kleitas rotāja svītras, rūtis un ziedu raksti. Vēl iespaidīgāki bija itāļu aristokrāta Emīlio Puči zīda audumi, kas ar savām virpuļu un spirāļu apdrukām pārņēma grezno ikdienas apģērbu un vieglo zīda džersija tērpu tirgus segmentu. Puči sacīja : “Manas apdrukas ir ornamentāli raksti, kuru pamatā ir nepārtraukta kustība, taču to izvietojumā jaušams noteikts ritms.”

fashion1

60.gadu jauniešiem patika košas apdrukas, tostarp  popārta un opārta motīvi, Mondriana darbu ietekme Īva Senlorāna jaunradē un kliedzošie ziedu raksti un svītras. Sonja Knapa savos Ungaro modes nama košajos motīvos izvēlējās maigāku pieeju. Desmitgades beigās hipiju kustības iespaidā grafiskos motīvus nomainīja ielāpu tehnika, batika, raibas apdrukas un Tālo Austrumu ornamenti. Osijs Klārks noklāja vieglos zīda un satīna audumus ar savas sievas Sīlijas Bērtvelas veidotajām ziedu apdrukām. Britu modes māksliniece Zandra Rodesa kļuva slavena ar apjomīgiem zīda tērpiem Art Deco zigzagveida rakstos.

fashion2

1987.gadā Kristians Lakruā atvēra modes namu un iekaroja popularitāti ar zīmolam raksturīgajiem audumiem, ko rotāja košas apdrukas spilgtās krāsās, pērlītes un izšuvumi. Daudzi iekāroja baroka un Bizantijas mākslas iespaidotās Džanni Versačes melni zeltītās apdrukas.

vv8-241

Vairāki mākslinieki, tai skaitā Viktors & Rolfs, Moskīno un Martins Maržela, lietoja grafiti motīvus, lai tērpiem piešķirtu lielpilsētas ielu noskaņas. Vivjena Vestvuda 1983.gadā izmantoja Kīta Heringa veidotas apdrukas, bet Stīvens Sprouss nšīs tūkstošgades pirmajos gados sadarbojās ar Marku Džeikobsu un noklāja Louis Vuitton somiņas un ceļasomas ar raksturīgajiem grafiti rakstiem. Jau atkal augstās modes nams bija smēlies idevesmu uz ielas.

Avots : "MODE 100 BŪTISKAS IDEJAS", Herieta Vorslija

Posted by:Fašioniste [ Krista Timze ]

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s