Visi zinām, ka parūkas plaši tiek izmantotas teātros, krāšņos priekšnesumos, kino, uz estrādes, šovos un mākslas filmās. Taču arvien biežāk parūkas tiek izmantotas nevis tikai kā matu aizstājējs, kā esam pieraduši, bet kā pilntiesīgs modes aksesuārs, kas ļauj kardināli mainīt jūsu tēlu vienā mirklī. Aiziet, parūku nozīme ir mainījusies un strauji ienāk modē!

2f0e75__e_508x0x0

Parūku vēsture ir tūkstošiem gadu sena. Pirmie zinātnei zināmie parūku attēli saistīti ar Senās Ēģiptes III dinastijas norietu (ap 2600.g.p.m.ē.). Tomēr arheologi  uzskata, ka parūkas radušās daudz agrāk. Parūkas tā laika augstākajā sabiedrībā bija stabili nākušas modē. Faroniem bija pat īpaši ierēdņi, kas pārraudzīja parūku izgatavošanu.

Senajiem ēģiptiešiem bija gludi skūtas galvas (mati tika upurēti dieviem), tāpēc parūkas nēsāja visi – sākot no amatniekiem līdz faroniem. Bet to sarežģītība bija atkarīga no sociālā statusa un … laika apstākļiem : karstumā galvā tika liktas divas līdz trīs parūkas, jo gaisa kārta starp tām glāba no pārkaršanas. Iesākumā parūkas bija vīriešu, precīzāk, varas aksesuārs.

Parūkas bija ļoti populāras Romas impērijas sieviešu vidū. Uz Romu veda parūkas no visām pasaules malām. Slavenas bija melnās parūkas no tālās Indijas. Tomēr par visvērtīgākajiem tika uzskatīti vācu salmu un rudās krāsas mati. Blondi mati tika novērtēti zelta svarā.

XVI gadsimtā Anglijas karaliene Elizabete zem parūkām slēpa savus sirmot sākušos matus. Viņas garderobē, kā stāsta, esot bijušas aptuveni 80 dažādu krāsu parūkas.

Viens no A. Dimā “Trīs musketieru” varoņiem, Francijas karalis Ludviķis XIII zaudēja matus un arī sāka nēsāt parūku. Viņu tūliņ sāka atdarināt galminieki.

Ludviķis XIV no tēva mantoja ne tikai troni, bet arī plānos matus. Protams, ka arī viņš nēsāja parūku. Un ar tādu šiku, ka Eiropā sākās parūku bums, kas turpinājās vairāk nekā gadsimtu. Parūkas kļuva par absolūtisma un teatrālisma ēras simbolu, kas pārceļoja arī uz romāniem, filmām, lugām.

Saules karaļa valdīšanas laikā pastāvēja līdz 45 parūku tipiem. Ikvienam sevis cienošam cilvēkam bija vismaz trīs parūkas : melna rīta cēlienam, kastaņbrūna dienai un gaiša vakaram. Vienkāršākā tauta meistaroja parūkas no aitu vilnas, suņu un zirgu astēm, ūdenszālēm, kaņepju šķiedrām un kukurūzas. Lietderīgi tika izmantoti pat ar nāvi sodīto noziedznieku mati. Kuplu matu īpašnieki, kam bija piespriests augstākais soda mērs, novēlēja savas cirtas tuviniekiem, jo tās maksāja visai dārgi.

Parūku vēsturē ir bijis daudz pacēlumu un kritumu. Taču vislielākais parūku bums bija XX gadsimta 60.gados. Neilona, akrila, vinila krāsas un pastīža mašīnas – parūku ražošana kļuva masveida.

Nu pēc vairākām desmitgadēm ilgas aizmirstības parūkas atkal kļuvušas modernas. To sekmējis arī  šovbizness. Palūkojaties kaut vai uz foto no Bjorkas pēdējās koncertturnejas. Šī izaicinošā dziedātāja koncerta laikā vairākas reizes maina savas parūkcepures. Jā, tie nav īsti mati, drīzāk vilna, bet cik efektīvi izskatās! Arī Keitijas Perijas rozā un gaišzilās parūkas izskatās visnotaļ organiski, nevienam neienāk prātā doma dziedātājai pārmest krāpšanos : parūka neatdarina dabiskos matus, tieši otrādi – uzsver mākslīgo izcelsmi. Parūkas nēsā Bejonsa un Lady Gaga, Adele un Nikija Menaža. Lūk, jau vairākas sezonas pēc kārtas publiku šokē ekstravaganto tēlu un matu sakārtojumu meistars –  jaunais britu dizainers Čārlijs le Mindu. Šie cilvēki ir spējuši mainīt mūsu attieksmi pret parūkām. Tagad nevienu vairs nepārsteidz, ka īsu matu īpašniecei vienā mirklī „izaugusi” gara bize vai meitenei, kurai vakar vēl bija klasiski nogriezts bobs, pēkšņi parādījušies apjomīgi, uz pakauša mezglā sasieti mati. Pret matiem tagad jāizturas vieglprātīgāk un nepiespiesti : kāpēc gan tie jāaudzē visu mūžu, trīcot un drebot kā par vienīgo bagātību, ja tos var nopirkt un likt galvā pēc vajadzības? Pagājušā ziemā pašas efektīvākās – sirmās – parūkas demonstrēja Jean Paul Gaultier. Šajā sezonā šo tēmu uzķēruši pārējie dizaineri, ieskaitot Karlu Lāgerfeldu, – Chanel 2013 kruīza kolekcijā, kas tika demonstrēta Versaļā, viņš izmantoja maigu pasteļtoņu parūkas klasiskajā boba stilā.

Parūkas vairs nav nepieciešamības aksesuārs, un tās tiešām ieņem stabilu pozīciju un piesaka sevi visai spilgti! Kādēļ gan neļauties, lai mums sagroza galvas šī jaunā modes atkarība?

Kā Marks, radošais vadītājs pie Kārļa Worthington, norāda : ” Mode mūsdienās mainās tik ātri. Un gaidīt, lai jūsu mati ataug atkal pēc griešanas, tam nepieciešams laiks. Kāpēc ciesties līdz jaunam matu sakārtojumam vai  matu krāsai, ja jūs varat mainīt savu izskatu no dienas uz dienu? Arvien jaunas sievietes vēršas pie parūkas, kas dod tūlītēju garumu, krāsu un vēstījumu dažās sekundēs”.

Pamatmateriāls ņemts no “L’OFFICIEL”, teksts Nana Brante
Posted by:Krista Timze

Vizuālā tēla stiliste un iepirkšanās konsultante, vizuālā mārketinga noformētāja un merčendaizings, žurnāliste un blogere. Dzīvesstilu mācos veidot pēc MINIMĀLISMA principiem, pretojoties mūsdienu pārmērībām un uzspiestajiem standartiem, prezentējot sen zināmo patiesību : "MAZĀK IR VAIRĀK!" krista_timze@inbox.lv

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s