Vēl 1900.gadā cienījama sieviete neiedrošinājās citu skatieniem atsegt pat savas potītes. Toties šīs sievietes pieaugušie mazbērni jau sabiedriskajā pludmalē sauļojās ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu vai pat pavisam bez apģērba.

1

20.gadsimta Rietumu pasaules attieksme pret kailumu radikāli mainījās – no vienas galējības otrā. Jo vairāk miesas drīkstēja izrādīt, jo modes mākslinieku piedāvājums kļuva pieguļošāks, minimālāks un pārdrošāks.

Pirmā pasaules kara laikā svārki pacēlās virs sieviešu potītēm praktisku apsvērumu dēļ – bumbu patvertnēm un munīcijas fabrikām nederēja gari, kupli tērpi. Divdesmito gadu modernajās, īsajās bārkšu kleitās jaunās dāmas jau parādīja ceļgalus un ļāva pazibēt pat zeķes augšmalai. Trīsdesmitajos gados pieguļošie tērpi ar izaicinoši pazemināto muguras līniju atklāja vēl vairāk miesas, un modes māksliniece Madlēna Vionē radīja drosmīgu tērpu, kas atsedza vidukli.

bardot_1698518c

Jāpiezīmē, ka sandales vēl arvien uzskatīja par pludmales apaviem, un pat vispārgalvīgākās sievietes neatsedza pēdas. Kad Luijs Reārs 1946.gadā demonstrēja pirmo bikini, viņš saskārās ar milzīgu problēmu – modeles atteicās to vilkt. Māksliniekam nācās nolīgt striptīza dejotāju, lai publikai parādītu savu izgudrojumu. Taču laiki strauji mainījās. Jau sešdesmitajos gados Bridžita Bardo Sentropēzā sauļojās bez krūštura. Viņas piemēram sekoja citas pludmales apmeklētājas, tiesa, vērotājiem tas nešķita tikpat valdzinoši.

Kad sešdesmito sākumā Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs parādījās pretapaugļošanās tabletes, sākās jauns atbrīvotības un visatļautības laikmets. Hipiji līksmi ļāvās kailumam un iepriekšējās paaudzes neparedzētai seksuālai brīvībai. Modē tas atspoguļojās minisvārkos, kas tik tikko sniedzās pāri dibenam. Septiņdesmitajos gados iestājās šortu trakums. Vēlme izrādīt plikumus turpinājās arī deviņdesmitajos, kad sāka valkāt stringa biksītes un hipsteru bikses ar pazeminātu jostasvietu, kas reizēm skatam atsedza pat kaunuma apmatojumu.

ysl-ad-campaign-sophie-grace-opium__opt

Pēc gadsimta mijas zīmols Imitation of Christ savas kolekcijas reklāmas kampaņā demonstrēja modeles, kas stūma putekļsūcējus, tērpušās niecīga izmēra šortos ar kailu ķermeņa augšdaļu. Kad Sofija Dāla kaila pozēja fotogrāfam Stīvenam Meiselam, kurš veidoja seksuāli provokatīvo plakātu Īva Senlorāna smaržu Opium kampaņai (2000), Lielbritānijas Reklāmas standartu aģentūras saņēma vairāk nekā 700 sūdzību un aizliedza plakātu izvietošanu. Taču šī fotogrāfija šķiet gluži rāma un nevainīga, salīdzinot ar viegli pornogrāfiskiem attēliem, kas tika izmantoti Toma Forda vīriešu smaržu reklāmā 2007.gadā, kur smaržu pudelīte atrodas starp kājām, bet viņas pirksti liegi dus uz pudeles vāciņa. Iepriekšējās paaudzes šādu skatu būtu uzlūkojušas par neiedomājamu piedauzīgu. Mūsdienās tā ir tikai reklāma.

tumblr_inline_mkvaqrg0461qz4rgp

Avots : Herieta Vorslija "MODE 100 būtiskas idejas", 34.ideja, 75.lpp. 

Foto avots : perezhilton.com ; telegraph.co.uk ; stylesmatters.com ; opinionamyed.tumblr.com
Posted by:Krista Timze

Vizuālā tēla stiliste un "iepirkšanās konsultante", vizuālais mārketings un merčendaizings, žurnāliste un blogere. krista_timze@inbox.lv

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s